Prasības un Metodes

Kā cilvēki, kas darbojas kultūrvēsturiskā objektā, mēs saprotam, cik svarīgi tam pieiet ar lielu atbildības sajūtu. Mēs apzināmies, ka arhitektūras pieminekļa uzturēšana ir vairāk, nekā vienkārši ēku kompleksa „vēsturiskā izskata“ vai „nostalģiskā šarma“ saglabāšana un atjaunošana. Tā ir noteikta nozare, kurā darbojas speciālisti ar dziļām zināšanām šajā jomā.

Mēs vēlamies kultūrmantojumu saglabāt, bet tajā pašā laikā lielajam sava personīgā laika un līdzekļu ieguldījumam ir nozīme tikai tad, ja beigu beigās ir perspektīva to visu izmantot. Nosacījumi nākotnes iespējai to izmantot lielākoties pieprasa, lai ēku iekšdarbi tiktu veikti pēc mūsdienu standartiem. Bet tas ir pretrunā ar arhitektūras pieminekļu uzturēšanu. Arī par jau sagruvušu ēku rekonstrukciju, kas nepieciešama, lai drupas pārvērstu lietojamā ēkā, no ekspertu puses izskan kritika.

Jo lielāka iespēja projektā ir atsaukties uz speciālistu ekspertīzi, jo precīzāk šādās konfliktsituācijās iespējams izsvērt visus par un pret. Tāpēc mums ir būtiski šādu ekspertīzi iesaistīt. Mēs esam ļoti pateicīgi, ja to spēj izdarīt kāds no mūsu projekta komandas!

Ja paši to nevaram izdarīt, mēs algojam vietējos nozares speciālistus. Šajā gadījumā mēs izvērtējam ieguldīto darbu attiecībā pret citiem aspektiem (izmaksas, veicamo darbu grafiks). Mūsu prasības saistībā ar arhitektūras pieminekli nav pilnīgas, bet saistītas ar projekta kopējo izdošanos.

Neatkarīgi no konkrētiem ekspertu padomiem, mēs cenšamies ievērot dažus arhitektoniski nozīmīgu objektu uzturēšanā noteiktos principus. Piemēram, izmantojam vēsturiskus būvmateriālus (piemēram, būvniecības procesā un uzkopšanas darbos) un mēģinām novērst vēl saglabājušos ēku sabrukšanu.

Mēs ne tikai rūpējamies par objektu uzturēšanu, bet domājam arī par ilgtspējīgu attīstību un par projekta ekoloģiskās pēdas nospieduma mazināšanu. Tas attiecas arī uz ēku enerģijas koncepciju un uz ekoloģisko būvmateriālu izmantošanu.